Intervijā aģentūrai LETA<br>datu tehnoloģiju uzņēmuma “Squalio” un kustības “Valsts#196” iniciators<br>Sandis Kolomenskis

Cēsīs datu analīzē plāno apmācīt 1% pilsētas iedzīvotāju

Šā gada sākumā, kustības "Valsts#196"laikā, Cēsu novada pašvaldība, datu tehnoloģijas uzņēmums "Squalio" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) uzsāka datu analītikas kursa apmācību. Bezmaksas datu analītikas mācībām Cēsīs, kurās pretendentiem bez iepriekšējām zināšanām bija iespējams iegūt datu analītiķa diplomu, pieteicās 135 pretendenti. Cēsu novada pašvaldība ir izvirzījusi mērķi – datu analīzē apmācīt 1% iedzīvotāju. Par to, kā šis projekts tapa, kāds ir tā mērķis, kādi rezultāti un ieguvumi Cēsu novadam un iedzīvotājiem, intervijā aģentūrai LETA stāsta datu tehnoloģiju uzņēmuma "Squalio" vadītājs un kustības "Valsts #196" iniciators Sandis Kolomenskis.

Kā nonāca pie domas par šāda projekta nepieciešamību un izveidi? Kāds ir galvenais projekta mērķis?

Pirmkārt, projekts tika uzsākts līdz ar kustības "Valsts#196" dibināšanu pagājušā gada pavasarī, savukārt sagatavošanās darbi notika jau agrāk - gan manifesta rakstīšana, gan pašas idejas noformulēšana. Kustības pamatdoma ir sniegt visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas, ņemot vērā šī brīža digitalizācijas un tehnoloģiskās iespējas. Tehnoloģijas mūsdienās vai nu padara tevi konkurētspējīgu, vai nu tieši pretēji - attālina no konkurētspējas. Tādēļ mēs simboliski kopā ar daudziem citiem domubiedriem no akadēmiskās vides, no pašvaldību, valsts puses un uzņēmējdarbības izveidojām kustību, kuras galvenais mērķis ir sniegt digitālās zināšanas neatkarīgi no tā, kādā nozarē vai specialitātē šis cilvēks strādā, tādējādi vairojot vienādas konkurētspējas iespējas visiem iedzīvotājiem. Kustības nosaukums ir "Valsts#196", kas simbolizē jaunu valsti, jo tajā brīdī, kad radās kustības ideja, pasaulē pēc klasifikatora bija 195 valstis, un šī bija jaunā 196.valsts, kas nepazīst robežas, apliecinot, ka ar savu digitālo identitāti var izdarīt daudz vairāk nekā ar savu personu apliecinošo dokumentu. Cilvēki šodien iepērkas, apmaksā pirkumus, veic rezervācijas ar savu digitālo identitāti, nevis ar savu pasi vai ID.

Līdz ar to tiem, kuriem ir māka un spēja izmantot zināšanas un savu digitālo identitāti, tehnoloģijas, tie ir daļa no šī brīža ekonomikas un notikumiem, viņi var piedalīties un baudīt šo procesu.

Sarunās ar dažādām pašvaldībām mums tapa skaidrs, ka nepieciešama pilota jeb spēles vieta, kurā varētu uzsākt apmācības datu analītikā, saprast, ko un kā jādara jeb, tā teikt, sākt spēlēties un darboties ar reāliem notikumiem un reāliem cilvēkiem. Cēsis bija ļoti atsaucīgas un gatavas mesties iekšā idejā un projektā, kas tajā brīdī bija liels nezināmais visiem iesaistītajiem.

Sadarbībā ar Cēsu pilsētu un RTU mēs izveidojām mācību kursu un aicinājām pieteikties bezmaksas datu analītikas apmācībai Cēsu novada iedzīvotājus. Par pārsteigumu mums, atsaucība bija milzīga, vajadzība bija nobriedusi, un ar šo projektu mēs trāpījām mērķī. Mēs pirmo kursu pilotrežīmā veidojām tikai 14 cilvēkiem, bet kursam pieteicās ap 135 cilvēkiem, respektīvi, 10 cilvēki uz vienu vietu. Tas apliecināja, ka mūsu projekts ir vajadzīgs un par to ir liela interese. Šobrīd jau pirmie 28 cēsnieki apguvuši datu analīzes pamatus, tādējādi apstiprinot šā gada sākumā Cēsu novada pašvaldības drosmīgo un skaidro mērķi divos gados tālākizglītot vismaz 1% Cēsu novada iedzīvotāju datu analīzē u.c. mūsdienīgās informāciju tehnoloģiju prasmēs.

Esam veikuši aprēķinus, kas parāda datu analītikas pienesumu un ieguvumu gan pašai pilsētai, gan tās iedzīvotājiem, sniedzot papildu nodokļu ieņēmumus un vairojot konkurētspēju arī uzņēmējiem, kas te strādā. Tas ir iedevis milzīgu motivāciju turpināt iesākto un veidot līdzīgas apmācības arī citās pašvaldībās.

Kas bija šie pirmo apmācību kursu beidzēji - no kādām nozarēm un uzņēmumiem?

Uzņēmumi bija ļoti dažādi. Pieteicās dažādi ražojošo uzņēmumu darbinieki, piemēram, CATA, "Staļļi", arī pašvaldības uzņēmumi. Ļoti liela dažādība. Nosacījums, ko Cēsis vēlējās, bija, ka visiem, kas piesakās bezmaksas kursiem, bija jābūt Cēsu novada iedzīvotājiem, deklarētiem Cēsīs. Daži no kursantiem pārdeklarējās Cēsīs, kas pilsētai, protams, ir liels ieguvums. Tas ir labs rādītājs -, ja pilsēta ko tādu dara, tad arī cilvēki ir gatavi ar savām rokām, kājām, maku un dzīvesvietu balsot par labu šādai vietai, kas mēģina rūpēties par cilvēku konkurētspēju un piedāvāt izglītību. Tas cilvēkiem dot jaunas darba un lielāku ienākumu iespējas.

Kopumā līdz šim ir apmācīti divi kursi un katrā pa 14 cilvēkiem?

Jā, kopumā šogad ir apmācīti 28 cilvēki. Mūsu pirmā termiņa mērķis ir apmācīt 1% iedzīvotāju, kas Cēsu gadījumā ir aptuveni 150 cilvēki. Šobrīd jau ir izveidota skaidra laika līnija, kurā šie cilvēki tiek apmācīti. Tas attiecas konkrēti uz datu analītiku. Protams, paralēli notiek arī citas apmācības, kas ir vairāk specifiskas un piemērotas konkrētai nozarei.

Kad ir plānots sasniegt šo izvirzīto mērķi?

Šis mērķis varētu tikt sasniegts jau šogad. Man par to ir pārliecība. Mēs jau šogad varētu ķerties klāt nākamajiem līmeņiem. Līdz šim apmācības datu analītikā bija bāzes apmācības, ar daudziem nelieliem profesionāliem pieskārieniem, taču paralēli jau veidojam sarežģītāku tematu kursu tiem, kuri datu analītikā grib iedziļināties vairāk un vēlas to apgūt padziļināti. Protams, tie nebūs visi 150 cilvēki, bet šobrīd vēlmi jeb "mīlestību pret datiem" jau izrādījuši vairāki kursu beidzēji, kas grib savu turpmāko darbu saistīt tikai ar datiem un to analītiku. Tas pilsētai veido jaunu, konkurētspējīgu virzienu, kas var kļūt arī par eksporta preci.

Vai varat konkrētāk iezīmēt pilsētas ieguvumus no šī projekta un datu analīzes apmācībām?

Pilsētas ieguvumi ir vairāki. Pirmais un praktiskākais ieguvums ir, ka apmācīti datu analītiķi saņem lielāku atalgojumu. Jebkura pilsēta tajā ir ieinteresēta, jo saņem daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tādējādi pilsēta iegūst lielāku rocību, piemēram, infrastruktūras un labklājības projektu īstenošanai. Pētījumi liecina, ka katrs šāds datu pētnieks ar savu ienākumu spēj radīt vēl papildu piecas darba vietas.

Otrkārt, šādi projekti piesaista pilsētai jaunus iedzīvotājus, cilvēki pārceļas dzīvot uz šādām vietām. Mēs sagaidām, ka pilsētai šis virziens izveidosies kā eksportspējīgs pakalpojums. To arī Cēsis ir vairākkārtīgi paziņojušas, ka bijušās Neredzīgo rūpnīcas vietā veidos biznesa centru - vietu, kur ar datu pētniecību saistīti uzņēmumi varētu strādāt. Tas piesaistītu gan jaunas kompānijas gan cilvēkus strādāt tieši Cēsīs. Tas būtu magnēts, kas pievelk cilvēkus pilsētai.

Treškārt, tā ir arī pilsētas atpazīstamība Latvijas un arī globālā vidē. Cēsu mērs Jānis Rozenbergs gadu atpakaļ simboliski nosauca Cēsis par Silīciju augstieni. Tad šobrīd es teiktu, ka soļi tajā virzienā ir jau veikti, pateicoties projektam "Valsts#196", iedzīvotāju un uzņēmēju iekustināšanai un apmācībai. Nozīmīgs solis ir veikts.

Cēsis ir laba vieta, kur dzīvot. Ir svarīgas ambīcijas, redzējums un uzdrošināšanās. Šīm lietām ir jābūt, un jebkura pilsēta un vieta, ja grib, tad var. Protams, ir svarīgi saprast virzienus un tradīcijas, kuras attīstīt. Kopā ar Cēsīm, manuprāt, mēs ļoti labi atradām virzienus, veidus un resursus, kā attīstīties.

Kāds ir jūsu uzņēmuma "Squalio" ieguvums no šī projekta?

Mums ir ļoti liela vēlme strādāt valstī un vidē, kur cilvēki saprot tehnoloģiju nozīmi un izmanto šīs iespējas. Mēs gribam gan palīdzēt, runājot ar uzņēmējiem vienā valodā, gan veidot savu biznesu. Tādējādi varam izmantot mūsu pieredzi un zināšanas, ko esam uzkrājuši pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā, strādājot gan Latvijā, gan ārpus tās.

Kādi ir projekta secinājumi pēc pirmā aizvadītā gada? Vai ir kaut kas, ko būtu nepieciešams mainīt vai uzlabot?

Jāmainās ir visu laiku, un iespējas uzlabot ir vienmēr. Lielākais izaicinājums ir šī apziņas celšana tieši uzņēmumu vadītājiem, lai veicinātu sapratni, cik svarīgi ir pieņemt datos balstītus lēmumus, lai uzņēmumam būtu skaidrs mērķis, ko vēlas sasniegt. Ar digitālo prasmju apmācību un tehnoloģiju attīstību mēs ļoti daudz ko varam panākt. Ja tam apakšā nav mērķa, vēlmes vai sapratnes, tad visi resursi un apmācības ir veltīgas un var nākt pat par sliktu. Cilvēki tiks apmācīti, bet tad, visticamāk, tie dosies strādāt citur, pat ārpus Latvijas, kur viņu zināšanas novērtēs un varēs izmantot. Ir ļoti svarīgi, lai vienlaicīgi apmācības par nākotnes tehnoloģijām, kas vairo konkurētspēju un dod jaunās iespējas, ir sasaistītas ar uzņēmumu, uzņēmumu vadītāju un pašvaldību vēlmi radīt konkurētspējīgu vidi un atbalstīt mūsdienu un nākotnes biznesa virzienu attīstību. Tas ir lielākais izaicinājums, ar kuru saskaramies. Pēdējā gada laikā mēs tieši ar to nodarbojamies, lai pārliecinātos, ka cilvēkiem kurus apmācām, pēc tam būs darbs savā uzņēmumā un viņi varēs reāli pielietot savas zināšanas. Mēs gada laikā rīkojām virkni semināru uzņēmējiem, lai veidotu šo sapratni, kādēļ tas ir vajadzīgs un ko tas var sniegt uzņēmumam. Milzīgs darbs ir izdarīts.Šobrīd mēs redzam daudz uzņēmumu un pašvaldības vadītāju, kas ir ļoti ieinteresēti tieši datu analītikā.

Vai līdzšinējo kursu beidzēji ir attaisnojuši cerības- palikuši strādāt Cēsīs un dod pienesumu savam uzņēmumam?

Jā, cik man zināms, tad visi ir palikuši strādāt savā pilsētā. Tostarp pieci labākie datu analītikas kursa absolventi saņēma darba piedāvājumu mūsu uzņēmuma datu laboratorijā Cēsīs.

Kādas kopumā ir projektā ieguldītās investīcijas un kurš tās ieguldīja?

Investīcijas bija visu partneru veidots kopbudžets. Bija iesaistītas trīs puses - datu tehnoloģiju uzņēmums"Squalio", Cēsu dome un RTU, kas veidoja šīs apmācības. Projekts šādā veidā arī tiks turpināts, vismaz līdz tam, kad sasniegsim 1% apmācīto Cēsu iedzīvotāju. Taču ir jādara viss, lai gan uzņēmēji, gan pašvaldības saprastu, ka ir jāinvestē tālākizglītībā, lai darbinieki būtu konkurētspējīgi un zinoši. Pētījumi liecina, ka, investējot vienu eiro datu analītiķa algā, ieguvums no darba, ko viņš veic, var sasniegt pat 14 eiro lielu papildu peļņu. Ir skaidri pierādījumi tam, ka tieši šīs konkrētās zināšanas ir ļoti nozīmīgas, turklāt tās var apmācīt salīdzinoši ātri, un šo cilvēku pienesums ir tūlītējs un acīmredzams.

Vai šim projektam ir konkrēts budžets? Vai investīcijas, ņemot vērā projekta turpinājumu, ir visai izplūdušas?

Šim projektam bija ļoti daudz nezināmā un pētniecības, tādēļ nav tādas mērauklas investīcijām. Tāpēc gan mēs, gan citi kustības partneri esam sapratuši, ka budžets ir tāds mākonis, un apzināmies, ka izmaksas ir, ir cilvēki, kas jāalgo, taču nosaukt konkrētu ciparu ir ļoti grūti.

Projekta un apmācību tuvākā nākotne ir skaidra - mērķis apmācīt datu analītikā 1% Cēsu iedzīvotāju. Vai apmācības neaprobežosies tikai ar vienu pašvaldību? Vai ir interese no citām pilsētām, un esat jau kādas pašvaldības uzrunājuši?

Jā. Šobrīd mēs īpaši strādājam ar pašvaldībām, pirmkārt, apmācot pašvaldību darbiniekus. Pašvaldību atsaucība ir gana liela. Šobrīd pat izveidojusies rinda ar pašvaldībām, kas vasaras laikā vēlas saprast, kas ir šis projekts, un tālāk jau informēt par to savu pilsētu iedzīvotājus un uzņēmējus. Viennozīmīgi projekts vērsies tikai plašumā, un ir jau vairākas pilsētas, kurās tiek plānoti pašvaldību darbinieku apmācību grafiki datu analītikā. Interese par datu analīzi ir ļoti liela, un ir patiess prieks par to.

Justīne Berezovska, LETA

[vc_row][vc_column][squalio_imagegallery images="117550,117538,117526,117514,117502,117490,117478"][/vc_column][/vc_row]