fbpx

25.04.2017

Izspiedējprogrammas: kāpēc tās ir bīstamas un kā no tām aizsargāties?

Eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā viens no nopietnākiem apdraudējumiem lietotājiem kļūs izspiedējprogrammas. Ar to palīdzību kibernoziedzniekie var nopelnīt līdz 5 miljardiem dolāru gadā.

Kas ir izspiedējprogrammas un kā tās strādā?

Pētījumu, kurā noteikti galvenie kibernoziegumi 2017. gadā, veica uzņēmums Acronis, kas nodarbojas ar datu aizsardzību un glabāšanu hibrīdmākoņos.

Lielākā aptaujāto cilvēku daļa atzina, ka nav neko dzirdējuši par izspiedējprogrammām, bet uzskata savus personīgos datus (dokumentus, fotogrāfijas, video, mūziku) par ļoti vērtīgiem. To atjaunošana pēc šādas ļaunprātīgas ielaušanās var izmaksāt diezgan prāvu naudas summu – pat vairāk par 500 dolāriem.

Tāpat tika noskaidrots, ka vairāk par 25% aptaujāto nekad nav taisījuši rezerves kopijas, bet vairāk par 34% paziņoja, ka diemžēl ir jau piedzīvojuši datu nozaudēšanas pieredzi.

Izspiedējprogrammas darbojas ļoti vienkārši. Tās nokļūst uz ierīces (piemēram, ar elektroniskā pasta starpniecību) un šifrē lietotāja datus. Pēc šo darbību veikšanas kibernoziedznieki jeb, kā tautā saka, hakeri, pieprasa izpirkuma maksu par datu atšifrēšanu un atjaunošanu.

 

Ļaunprātēji uzbrūk ne tikai lieliem uzņēmumiem vai valsts iestādēm, bet arī fiziskām personām, jo arī tās ir gatavas maksāt.

 

Kas mūs sagaida tuvākajā laikā?

  • Izspiedējprogrammu epidēmija turpinās attīstīties ģeometriskā progresijā. 2016. gadā kibernoziedznieki šādā veidā ir nopelnījuši ap 1 miljardu dolāru, tiek prognozēts, ka 2017. gadā šī summa var palielināties līdz 5 miljardiem dolāru.
  • Palielināsies izspiedējprogrammu izplatītāju skaits. Viens no šāda vīrusa darbības principiem ir SaaS (Software as a service) modeļa kopēšana, un minētam nolūkam tiek piesaistīti daudz mazi izplatītāji. Tā vienīgais mērķis ir inficēt mērķa darbstaciju. Lai to izdarītu, nav nepieciešamas specializētas tehniskās zināšanas. Ir pietiekami, lai būtu savs dators un vēlme pārkāpt likumu.
  • Izspiedējprogrammu izplatīšanas tehnoloģijas kļūs vēl viltīgākas. 2016. gada beigās tika noskaidrota viena no inovatīvākām izplatīšanas shēmām: lietotājam solīja iedot bezmaksas atšifrēšanas atslēgu/kodu, ja tas inficēs divu citu lietotāju programmatūru.
  • Par izplatītākiem uzbrukuma veidiem paliks phishing-krāpniecības (Phishing – pikšķerēšana). Tās kļūs vēl vairāk personalizētas un efektīvas.
  • Parādīsies jaunas metodes, kā psiholoģiski attālināti uzdarīt spiedienu uz upuri. Tehnoloģijas ļauj palielināt izpirkuma maksas celšanu un katru stundu dzēst ārā darba failus, kamēr lietotājs nesamaksās pieprasīto summu.

Ko darīt?

Piedāvājam preventīvu pasākumu apkopojumu, kuri spēs aizsargāt Jūs & Jūsu ierīces no kiber-garnadžiem:

  • Veidojiet dokumentu rezerves kopijas. Iesakām izvēlēties rezerves kopēšanas programmatūru kā ar lokālu, tā arī ar mākoņglabātuvi un aktīvu aizsardzību no izpiedējprogrammām.
  • Regulāri atjaunojiet operētājsistēmu un programmatūru. Pateicoties minētajam, jūs necietīsiet no rakstā minētām ievainojamībām.
  • Nelasot un neverot, dzēsiet ārā aizdomīgas vēstules, saites un pielikumus. Ļaunprātīga programmatūra tiek sistēmā, kad lietotājs atver inficētu vēstules pielikumu vai, uzspiežot uz saites, apmeklē ļaunprātīgi izveidotu mājas lapu.
  • Uzstādiet antivīrusa programmatūru uz sava datora, kā arī atcerieties ieslēgt tā automātisko atjaunošanu.

 

Novēlam Jums ievērot ieteikumus & neiekļūt kibernoziedznieku smalki pītos tīklos!