VIEDOKLIS: DATI KĀ MŪSU SABIEDROTAIS

Einārs Garoza, datu pakalpojumu virziena vadītājs datu tehnoloģiju uzņēmuma SQUALIO.

Pasaulē tiek izmantots ļoti daudz datu, un to apjoms pieaug mežonīgā ātrumā. Mūsu ikdienā izlasītais saturs, skatītie videoklipi, iegādātie produkti, jebkura digitālā kustība veido arvien jaunus datus, un tie visi tiek kaut kur fiksēti. Līdzīgi arī uzņēmumu ikdienas darbība rada un uzkrāj visdažādākos datus – finanšu, pārdošanas, personāla vadības, mārketinga utt. Taču lielākā daļa uzņēmumu un organizāciju, kas šos datus apkopo datubāzēs vai Excel tabulās, tos nekad pilnvērtīgi neizmanto. Labā ziņa ir tā, ka uzkrātos datus var lietderīgi izmantot, lai Latvijas uzņēmumi un sabiedrība kopumā izdarītu strauju ekonomisku izrāvienu, ko tik ļoti vēlamies.

Kas ir datos balstītu lēmumu pieņemšana? Pavisam vienkārši un efektīvi  ̶  tā vietā, lai izvēlētos labāko stratēģiju, balstoties uz sajūtām un intuīciju, lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz datiem. Lūk, sadzīvisks piemērs. Šobrīd Rīgā Čaka ielā notiek remonts, attiecīgi pievakarē veidojas lieli sastrēgumi. Lai plānotu savu braucienu, ieslēdzu Waze aplikāciju, kas šoreiz piedāvā neierastu maršrutu, solot, ka tā mērķi sasniegšu ātrāk. Sākot braukt, man šķiet, ka nav pareizi izmantot ieteikto maršrutu, paļaujos uz savu intuīciju un zaudēju četras minūtes; nākamajā krustojumā atkal tika piedāvāts neparasts maršruts un atkal nepaļaujos uz Waze, zaudēju sešas minūtes, rezultātā brauciens 12 minūšu vietā ilga 28, piedevām sabojāts garastāvoklis. Līdzīgas situācijas bieži vien rodas arī organizāciju un uzņēmumu vadībā, tikai tās mēs varam vieglāk noslēpt un izlikties neievērojam.

Taču aina nav visai iepriecinoša, jo Latvijā darbaspēks ir viens no vismazāk produktīvajiem Eiropā, šajā ziņā apsteidzam tikai Bulgāriju, atpaliekam no Ungārijas, Rumānijas, protams, arī no visām citām Eiropas valstīm [1].

Izmantojot DDDM (Data-Driven Decision Making) vai datos balstītu lēmumu pieņemšanu, vispirms tiek apkopota informācija, analizētas aktuālās tendences un tikai tad pieņemti izsvērti lēmumi, kas bāzēti uz datiem, nevis uz kāda sajūtu, viedokli vai pieredzi.

Ir saprātīgi, ka uzņēmums pieņem ar datiem argumentētus lēmumus. Ja tā nenotiek, uzņēmums tiek vadīts pēc principa, ko savulaik minējis pasaules lielākā interneta pārlūka Netscape vadītājs: „Ja mums ir dati, izmantojam datus. Ja mums ir tikai viedokļi, ņemsim vērā manējo.”

Uzņēmējdarbībā vienmēr pastāv riska elements, taču datos balstītu lēmumu pieņemšana palīdz izveidot sistēmu, kas neļauj izdarīt vienas un tās pašas kļūdas atkal un atkal, bet tieši pretēji – atkal un atkal rīkoties pareizi, ņemot vērā iepriekš gūtos panākumus.

Piemēram, iedomājieties, ka plānojat uzņēmuma stratēģiju jauna produkta ieviešanai tirgū. Tā vietā, lai sāktu no nulles un cerētu, ka jaunā stratēģija izdosies, var izpētīt datus, kas raksturo gūtos panākumus, proti – atkārtojiet darbības, kas izdevās, un izvairieties no tām, kas traucēja veiksmīgi strādāt!

Tādējādi datos iespējams balstīt lēmumus, piemēram, kā samazināt darbinieku mainības izmaksas, kāds ir rentablākais jaunu produktu attīstības veids, kuras pārdošanas aktivitātes piesaista visvairāk potenciālo pircēju, kā veicināt klientu lojalitāti vai kurš mārketinga kanāls rada lielāko skaitu interesentu un daudzus citus.

Vienkāršāk sakot, rīkojieties tā, lai gūtu panākumus, balstot pieņemtos lēmumus uz laika gaitā apkopotajiem datiem.

[1]https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/graph.do?tab=graph&plugin=1&pcode=tesem160&language=en&toolbox=sort